Sensenos laikos televizorā bija raidījums par kino jaunumiem, kur kāda tante stāstīja par lietām kas apskatāmas padomju kinomīļiem. Tur demonstrēja filmu fragmentus un gari runāja. Viena no lietām ko tajā raidījumā aprunāja bija ši filma. Tieši tas fragments kur džeki ar smagajiem auto demolē kaut kādu ciematiņu.
Tad nu atlika vien sagaidīt, kad nu to "foršo jeņķu gabalu" atvedīs uz vietējo kultūras namu, kurā to rādīs uz lielā ekrāna.
Sagaidīju ar...
Toreiz to noskatījos vairākas reizes.
Mūsdienās es redzu tālbraucēju vesternu. Tālbraucēji ir brašie kovboji, kuri cīnās ar sliktajiem, korumpētajiem kruķiem un vienkārši glābj savu ādu no likuma pakalpiņiem. Brašais Gumijas Pīlēns sado pa muti stulbajam, neglītajam, mantkārīgajam un korumpētajam izspiedējam - šerifam un laižās lapās. Pa ceļam šim pievienojās daudzi amata brāļi un tad tur kaut kāds proletariāta kreņķis parādās. Tip benzīns pa dārgu un ātruma ierobežojumi pa lielu un nevar paspēt nekur ne aizbraukt, ne nopelnīt... Vēl, protams lielā love
Principā bezatbildīgi lauķi, jo pilnīgā pofigā šie tur apietās ar citu īpašumu, sākot no uzticētajām kravām, kas kaut kur jānogādā un beidzot ar mājām, šķūņiem un visādām celtnēm, ko šie tur ar saviem milzu auto izdemolē. Un ne reizi neredzēju, ka tas džeks, kurš veda sivēnus kaut reizi šos būtu barojis vai dzirdījis... Nemaz nerunājot, ka šie tur sadomā laisties uz Meksiku un nevis nogādāt kravas paredzētajā punktā. Tātad principā viņi tās kravas nosper.
Bet tā jau forši - piedzīvojumi, triki ar auto, pāris kautiņi un gandrīz pliki pupi ar