Filma liek pārdomāt dzīvi - par to, kas tev patiesībā pieder, ja esi zaudējis materiālās vērtības. Rekomendēju arī stiprā dzimuma pārstāvjiem, jo nav tipiska sieviešu lubenīte.

Vudijs Alens cep filmas kā pankūciņas. Cita apaļāka cita pikantāka, bet visas garšīgas. Šī filma ir kārtējā Alena pankūciņa kur īpašā piedeva ir Keita Blanšeta. Neiedziļinoties kultūrvēsturē, paša Alena citātos un tā tālāk šī ir tipiska Alena filma. Ar glanci, ironiju un tikai to teātra izrāžu šarmu kas piemīts viņa filmām.
Varbūt nav arī spožākā, bet kā jau teicu par pankūciņām kuras visas līdzīgas un tomēr atšķirīgas arī šī ir gana garšīga.

Kārtējais Vudija Allena meistardarbs!

Vudijs Allena vārds jau vien izsaka visu.
Sākumā likās, ka filma ir par to, kā cilvēks sabrūk, kad dzīve apmet kūleni. Tomēr vēlāk izrādījās, ka tas, kas ir pieradis dzīvot melos, bez tiem vairs nevar...

Filmu redzēju 2x.Ļoti laba,saturiska,interesants sižeta risinājums.Iesaku visiem,kuri pieauguši.Filma liek domāt,kas dzīvē ir vissvarīgākais.Aizkustina K.Blanšetas tēlojums,uzrunā personīgi.Paldies Vudijam Alenam par darbu!

Laimīgs cilvēks ir tāds, kuram pieder līdzjūtība, mīlestība, ģimene un draugi. Naudas vērtība ir piespiedu draudzība un uzsspēlētas attiecības. Šī filma ir ar ļoti dziļu domu, par cilvēka būtību.

Vudija Alena garā uzņemta filma. Paralēli vispārzināmām atziņām, par to, ka tev pieder tas, kas pieder, par to, ka nokrist no troņa ir sāpīgi un traumatiski, jāatzīmē, ka filmu es atceros vairāk dēļ Keitas Blanšetas tēlojuma un nevis no filmas stāsta viedokļa. Es tiešām ceru, ka Keita Blanšeta tiks pie Oskara par šo lomu.

Īsts meistardarbs, iesaku noskatīties

Nemelošu: Gribu uz kino. Tāpēc ja nav žēl, uzspied- patīk!

Es tā arī nespēju noticēt, ka titros netika pieminēts Tenesijs Viljamss ar savu Streetcar Named Desire. Es teiktu, ka šī Alena filma ir kā minimums ietekmējusies no Viljamsa. Atradu tomēr nelielu atsauci : loosely based on etc. etc. Tas gan, manuprāt, ir maigi teikts, jo, skatoties šo filmu, man gandrīz nekavējoties atausa atmiņā Ilgu tramvajs, Blanšetas un Lī tēli ir ļoti līdzīgi, ļoti.
Protams, tas viss neatņem šai filmai laurus, ko tā ir pelnījusi. Stāsts par pašcieņu starp akmeņiem, par to, kas mūsos mirst, ļaujot vietā ienākt kam ne tik dzidram. Izcila filma!