Parasti filmas par zemūdenēm speciāli nekmeklēju, jo skatīties uz zili - sarkani izgaismotām veču sejām ir garlaicīgi.
Ar līdzīgu skeptisku piegājienu sāku skatīties šo, un beigās kaut kā neizslēdzu.
Nemaz nebija tik slikti.
Jo te ir pāris kadri aŗpus zemūdenes un sižets ir nevis par pasaules glābšanu, bet tāds pirātu gabals. Džuda Lovs ir kaut kāds krutais podvodņiks un tad šis savāc pus krievu, pus amerikāņu kompāniju un dodas uz Melno jūru meklēt nogrimušu nacistu zemūdeni pilnu ar zeltu. Veči ir baigi sūrie un nemaz ne draudzīgi, piem amerikāņi uzskata krievus par neaptēstiem mērkaķiem un štuko, ka šiem piesolītā summa ir daudz par daudz. Tāpat nodzers. Vēl dažiem liekas, ka jo vairāk nevajadzīgo ļaužu uz zemūdenes noslaktēs, jo lielāka būs palikušo daļa.
To zeltu jau viņi atrod, bet paralēli problēmām ar cilvēku skaita samaziņāšanu, parādās arī tehniskās. Tās zemūdenes ir veci hlami.
Morāle - nevajag līst ar psihiski nestabiliem, mantkārīgiem un vardarbīgiem veiīem vienā zem ūdens peldošā bundžā. Pat ja viens no viņime ir Lovs