Kaut kādā brīdī krievu kino sāka runāt par armiju un kareivjiem, kas nav Sarkanā armija.
Šis ir stāsts uz reāliem pamatiem (cik nu vispār var ticēt tādai lietai sakarā ar Krieviju) par to, kā Pirmā Pasaules kara laikā krievu armijas mužiki bija morāli pagrimuši, dzēra šnabi, pašapmierinājās, brāļojās ar vāciešiem un ņefiga nekaroja. Tad nu tika saorganizēts pirmais sieviešu bataljons.
Tipiska un standartizēta kara filma, kur piemajā pusē dāmas mācās karot un otrajā pusē tiek uz fronti ar visu no tām izrietošajām sekām. Filma it kā cenšās spiest uz pasīstamajām pogām - patriotismu, asarām, dramatismu un tā, bet tas viss ir tik holivdizēts, ka vari pat dialogus paredzēt minūtes desmit uz priekšu.
Kad nu beidzot pienāk varonīgās un patriotiskās beigas, tad Krievijā sākās Oktobra revolūcijas.
Lai vai kā, bet, man par lieu pārsteigumu - itin skatāmi.