Juta Irbe

Esmu droša, ka šīs filmas viens no autoriem ir skapis, vai vismaz grāmatplaukts, jo visi galvenie varoņi ir mēbeles vai tām līdzīgi priekšmeti. Izklaidējošs, vai varbūt... izklaidīgs kino, kurš it kā sāk jau raustīt ģimenes un tās lielā svarīguma raudulīgo stīgu, bet tad aizdomājas un kadrā ienāk skapis, izbāž atvilktnes un, jokus plēsdams, rausta ar tām džoistiku, lai nosēdinātu kosmosa kuģi, jārēc balsī. Galvenā vēsts ir, ka katrs kārtīgs amerikānis (protams, ar robotu-skapju palīdzību) var izglābt pasauli, ne i mats tam nenokrīt no galvas briesmu priekšā - to nesalauž ne melnais caurums, ne Saturns, ne indīgs gaiss, ne piecdimensiju grāmatplaukts, tam būs spraust savu karogu uz visām planētām visās dimensijās. Un ja kāds jums mēģina iestāstīt, ka amerikānis nav bijis uz Mēness, dodiet tam pa muti, pat ja esat meitene un, kā jau meitene, ticat vēl arī mīlestības spēkam, kurš gan nav zinātniski pierādīts, tāpēc lai tas arī paliek meitenēm, vīrieši ir vāji un tik melo, tas pat skapim skaidrs. Kā jau minēju, viens no galvenajiem varoņiem - bezbailīgs metāla skapis ar ieprogrammētu humora izjūtu, grāmatplaukts, bufete un galds kā lietas, kas nāk mums līdzi pat 124 gadus tālā nākotnē.

Atbildēt

Ģeniāla Vatsone. Koncentrētāka, līdz ar to sit stiprāk, nekā, piemēram, Nimfomāne.
Un pavisam noteikti šī NAV "ģimenes filma"!

Atbildēt

To, ka dzīve jebkurā gadījumā ir sirdi plosoša ārprātīga fatāla traģēdija un vienlaikus tukša vieta, es jau zinu kopš Melanholijas. Cerēju uz kaut ko daudz vairāk. Izbaudīju epizodei ar piekrāpto sievu (Uma Tūrmane) un idiotu vīru. Filmai neizdevās izdrāzt man smazdenes, pārsteigt, nobiedēt, izsist no sliedēm, kā minimums saraudināt - biju gatava 40 (vai 39) pātagām, dabūju pastaigu parkā. Parks, protams, ir jauks, bet es nācu pēc kā cita. Izcils PR.

Atbildēt