Biogrāfija
Grupu Holy Lamb 1991. gadā nodibināja brāļi Aigars un Ēriks Červinski. Lai arī savos pirmsākumos tā muzicēja thrash metal stilā, patlaban Holy Lamb ir viena no retajām Latvijas progresīvā roka grupām. Kopš pirmsākumiem Holy Lamb sastāvā vairakkārt notikušas pārmaiņas, kas visbiežāk bija jaunu, dažkārt negaidītu muzikālu meklējumu likumsakarīgs iznākums.
Savu pirmo albumu Bite in the Dust grupa ierakstīja 1994. gadā un pašu spēkiem izdeva divus gadus vēlāk. Ierakstītajā materiālā bija apvienotas teju visas grupas dalībnieku ietekmes, kuru spektrā ietilpa gan metāls, gan melodiskāka un progresīvāka rokmūzika. Šādu stilu sakausējumu grupai izdevās panākt, jo grupā tolaik spēlēja mūziķi ar ļoti atšķirīgu muzikālo izglītību, pieredzi un zināšanu bagāžu. Radošais kodols bija brāļi Červinski, basģitārists Uģis Zemītis un ģitārists Uldis Ēlerts (pašreizējā sastāvā vairs neietilpst vienīgi bundzinieks Ēriks).
Nākamās pārmaiņas sastāvā notika, kad grupa atrada to, ko tai vajadzēja visvairāk, proti, Juri Rātu – teicamu taustiņinstrumentālistu, kas bija ar mieru kļūt par pastāvīgu Holy Lamb dalībnieku. Kopš iekļaušanās grupā Jurim ir bijusi ievērojama nozīme grupas skanējuma attīstībā, jo viņa ieguldījums ir atstājis zīmogu gan uz kompozīciju, gan uz aranžējumiem. Pienāca laiks Holy Lamb otrā albuma – Salt of the Earth – ierakstam, kas būtībā ir klasiskā progresīvā roka un neoproga iezīmju sakausējums. Šo albumu 1999. gadā izdeva Itālijas mūzikas izdevniecība Mellow Records, tādējādi padarot Holy Lamb par vienu no pirmajām Latvijas rokgrupām, kuru ieraksti tikuši tiražēti starptautiskā mērogā.
Salt of the Earth iznākšana pavēra grupai durvis uz lielākiem pašmāju festivāliem. Lai arī publika nereti uztvēra Holy Lamb spēlēto repertuāru ar zināmu pārsteigumu, ar katru reizi grupas fanu skaits turpināja palielināties. Diemžēl 1999. gada sākumā grupu (un Latviju) izlēma atstāt tās līdzdibinātājs Ēriks Červinskis. Drīz vien Ērika vietā pie bungu komplekta sēdās tolaik 19 gadus vecais brīnumsitējs Mikus Rullis, kuram gan vispirms bija vajadzīgs nedaudz laika, lai apsvērtu, vai viņa priekšgājēja atstātie apavi neizrādīsies pārāk lieli... Kopā ar Miku grupa drīz vien atsāka aktīvu koncertdarbību Baltijas valstīs un Somijā, kā arī pievērsās sava nākamā skaņu albuma komponēšanai.
Beneath the Skin bija lemts kļūt par nākamo Holy Lamb panākumu (varbūt pirmo?). Šo konceptuālo albumu, kurā apdziedāts un apspēlēts kāds šķietami muļķīgs stāsts par mūziku kā izklaides biznesa paveidu, 2002. gadā izdeva Ungārijas firma Periferic Records. Iespējams, pārsvarā ļoti pozitīvo recenziju ietekmē Holy Lamb drīz vien saņēma uzaicinājumus uzstāties festivālos Latvijā un Igaunijā (arī hedlaineru statusā). Tiesa gan, Holy Lamb nu bija kļuvusi par kvartetu – beidzoties albuma ierakstam, grupu atstāja ģitārists Uldis Ēlerts. Iemesls šādai Ulda rīcībai – nogurums un intereses trūkums attiecībā uz jauno grupas muzikālo virzienu, kurā arvien vairāk dominēja uz eksperimentiem balstīti atklājumi un matemātika. Ar šīm iezīmēm pārējie grupas dalībnieki ne vien varēja labi sadzīvot, bet arī labprāt tās ekspluatēja, radot materiālu albumam Beneath the Skin.
Tā kā turpmākajos pāris gados Aigars saskārās ar virkni personīgu problēmu, Holy Lamb nometnē nekas īpašs nenotika, lai gan jauna mūzika tika palēnām rakstīta un grupa pat nospēlēja dažus koncertus. 2004. gada septembrī, dodoties uz slavenās kanādiešu grupas Rush 30. gadadienas tūres koncertu, Aigars iepazinās tuvāk ar Aleksandru Volpertu, kas, kā izrādījās, jau sen bijis grupas fans. Būdams apveltīts ar lielisku ģitārspēles tehniku un ar progmetāla grupā Distant Light kaldinātu pieredzi, Aleksandrs drīz ieradās uz pirmo mēģinājumu ar Holy Lamb un kļuva par grupas piekto dalībnieku. Tad atkal pienāca laiks pārmaiņām sastāvā: tā kā bundzinieks Mikus arvien biežāk kļuva aizņemts citos muzikālos projektos, grupa novēlēja viņam veiksmi un atkal palika četratā. Tā Holy Lamb vēsturē iestājās bundzinieku nākšanas un iešanas laikmets.
Sākumā grupas nākotne gan izskatījās cerīga, jo grupā ar jaunu bungu komplektu, šķīvjiem, vālītēm un attieksmi atgriezās tās līdzdibinātājs Ēriks Červinskis. Iespējams, pateicoties Ērika attieksmei drīz vien grupa atsāka koncertēšanu Latvijā un ārpus tās (Baltijos garsas festivāls Lietuvā 2006. gadā). Diemžēl nevajadzēja pārāk daudz laika, lai nonāktu pie secinājuma, ka veiksmīgs Holy Lamb turpinājums šādā sastāvā nav iespējams. Ērika paustā attieksme dažiem grupas dalībniekiem izrādījās pārāk liels pārbaudījums. Tā Holy Lamb jau otro reizi šķīrās no sava līdzdibinātāja (vecīt, paldies par bungām, ko mums atstāji!). Ērika vietu ieņēma metālmūzikas veterāns Tarass Kuzmenko, kura spēles maniere gan nu bija kļuvusi jūtami mierīgāka. Taču ilgi gaidīt nevajadzēja – Tarass grupā sabija vien sešus mēnešus, lai arī grupas repertuāru viņš bija iemācījies perfekti (par to varēja pārliecināties ikviens 2007. gada Baltic Prog Fest apmeklētājs). Protams, iemesls atkal bija atšķirīgie muzikālie uzskati. Tā paša gada septembrī Holy Lamb atgriezās Lietuvā vēlreiz, lai nospēlētu koncertu kādas baznīcas pagalmā Viļņā kopā ar... savu bijušo sitēju Miku. Tā kā grupai nebija nodoma aicināt Miku atpakaļ, Holy Lamb pavadīja vairākus mēnešus bez bundzinieka (protams, nekādas runas par koncertēšanu nevarēja būt). 2008. gada maijā grupa atgriezās mēģinājumu telpā kopā ar Edvardu Percevu, kas Latvijas publikai varētu būt pazīstams kā grupu Ocularis Infernum un Cult of Destruction bundzinieks. Diemžēl vēlamais rezultāts palika nesasniegts, taču dažus mēnešus vēlāk notika tas, ko Holy Lamb gaidīja ļoti ilgi – nejauša satikšanās ar 23 gadus veco Jāni Burmeisteru, kas savu teju neticamo bungotprasmi jau apliecinājis postroka/hardcore grupā Tesa. Kad perfektā bundzinieka meklējumi jau bija beigušies, grupu sasniedza kāda pavisam negaidīta vēsts: savu gatavību tai pievienoties vēlreiz izteica ģitārists Uldis Ēlerts!
Atjaunotajā sastāvā 2008. gada decembrī Holy Lamb ierakstīja studijā vienu jaunu dziesmu (Look Toward the Sun). Līdzīgi debijas albumam un Beneath the Skin arī šis ieraksts tapa sadarbībā ar producentu un skaņu režisoru Tāli Timrotu. 2009. gada janvārī Holy Lamb uzstājās kā iesildītāji amerikāņu ģitārvirtuoza, dziedātāja Ričija Kocena performancei Rīgas klubā Melnā piektdiena. Šim koncertam sekoja vairākas citas uzstāšanās Rīgā, kā arī trešajā Baltic Prog Fest Lietuvā (ar Tarasu!).
Pašreizējais grupas sastāvs:
Aigars Červinskis - bass, balss
Juris Rāts - taustiņi, piebalss
Aleksandrs Volperts - ģitāra
Ansis Markauss - ģitāra, bass
Toms Circenis - bungas
Bijušie grupas dalībnieki:
Ēriks Červinskis - bungas (1991-99, 2005-06)
Ēriks Jugāns - ģitāra (1991-93)
Eva Bindere - vijole (1992-94)
Ieva Pudāne (Blūma) - flauta (1992-94)
Antra Purviņa - čells, blokflauta, piebalss (1992-94)
Igors Noskovs - taustiņi (1993-94)
Valters Feists - ģitāra (1994)
Jānis Valters - taustiņi (1994-97)
Deniss Paškevičs - flauta (1996)
Mikus Rullis - bungas (1999-2005)
Tarass Kuzmenko - bungas (2007)
Uldis Ēlerts - ģitāra (1991-2010)
Uģis Zemītis - bass (1991-2009)
Jānis Burmeisters - bungas (2008-2010)
Savu pirmo albumu Bite in the Dust grupa ierakstīja 1994. gadā un pašu spēkiem izdeva divus gadus vēlāk. Ierakstītajā materiālā bija apvienotas teju visas grupas dalībnieku ietekmes, kuru spektrā ietilpa gan metāls, gan melodiskāka un progresīvāka rokmūzika. Šādu stilu sakausējumu grupai izdevās panākt, jo grupā tolaik spēlēja mūziķi ar ļoti atšķirīgu muzikālo izglītību, pieredzi un zināšanu bagāžu. Radošais kodols bija brāļi Červinski, basģitārists Uģis Zemītis un ģitārists Uldis Ēlerts (pašreizējā sastāvā vairs neietilpst vienīgi bundzinieks Ēriks).
Nākamās pārmaiņas sastāvā notika, kad grupa atrada to, ko tai vajadzēja visvairāk, proti, Juri Rātu – teicamu taustiņinstrumentālistu, kas bija ar mieru kļūt par pastāvīgu Holy Lamb dalībnieku. Kopš iekļaušanās grupā Jurim ir bijusi ievērojama nozīme grupas skanējuma attīstībā, jo viņa ieguldījums ir atstājis zīmogu gan uz kompozīciju, gan uz aranžējumiem. Pienāca laiks Holy Lamb otrā albuma – Salt of the Earth – ierakstam, kas būtībā ir klasiskā progresīvā roka un neoproga iezīmju sakausējums. Šo albumu 1999. gadā izdeva Itālijas mūzikas izdevniecība Mellow Records, tādējādi padarot Holy Lamb par vienu no pirmajām Latvijas rokgrupām, kuru ieraksti tikuši tiražēti starptautiskā mērogā.
Salt of the Earth iznākšana pavēra grupai durvis uz lielākiem pašmāju festivāliem. Lai arī publika nereti uztvēra Holy Lamb spēlēto repertuāru ar zināmu pārsteigumu, ar katru reizi grupas fanu skaits turpināja palielināties. Diemžēl 1999. gada sākumā grupu (un Latviju) izlēma atstāt tās līdzdibinātājs Ēriks Červinskis. Drīz vien Ērika vietā pie bungu komplekta sēdās tolaik 19 gadus vecais brīnumsitējs Mikus Rullis, kuram gan vispirms bija vajadzīgs nedaudz laika, lai apsvērtu, vai viņa priekšgājēja atstātie apavi neizrādīsies pārāk lieli... Kopā ar Miku grupa drīz vien atsāka aktīvu koncertdarbību Baltijas valstīs un Somijā, kā arī pievērsās sava nākamā skaņu albuma komponēšanai.
Beneath the Skin bija lemts kļūt par nākamo Holy Lamb panākumu (varbūt pirmo?). Šo konceptuālo albumu, kurā apdziedāts un apspēlēts kāds šķietami muļķīgs stāsts par mūziku kā izklaides biznesa paveidu, 2002. gadā izdeva Ungārijas firma Periferic Records. Iespējams, pārsvarā ļoti pozitīvo recenziju ietekmē Holy Lamb drīz vien saņēma uzaicinājumus uzstāties festivālos Latvijā un Igaunijā (arī hedlaineru statusā). Tiesa gan, Holy Lamb nu bija kļuvusi par kvartetu – beidzoties albuma ierakstam, grupu atstāja ģitārists Uldis Ēlerts. Iemesls šādai Ulda rīcībai – nogurums un intereses trūkums attiecībā uz jauno grupas muzikālo virzienu, kurā arvien vairāk dominēja uz eksperimentiem balstīti atklājumi un matemātika. Ar šīm iezīmēm pārējie grupas dalībnieki ne vien varēja labi sadzīvot, bet arī labprāt tās ekspluatēja, radot materiālu albumam Beneath the Skin.
Tā kā turpmākajos pāris gados Aigars saskārās ar virkni personīgu problēmu, Holy Lamb nometnē nekas īpašs nenotika, lai gan jauna mūzika tika palēnām rakstīta un grupa pat nospēlēja dažus koncertus. 2004. gada septembrī, dodoties uz slavenās kanādiešu grupas Rush 30. gadadienas tūres koncertu, Aigars iepazinās tuvāk ar Aleksandru Volpertu, kas, kā izrādījās, jau sen bijis grupas fans. Būdams apveltīts ar lielisku ģitārspēles tehniku un ar progmetāla grupā Distant Light kaldinātu pieredzi, Aleksandrs drīz ieradās uz pirmo mēģinājumu ar Holy Lamb un kļuva par grupas piekto dalībnieku. Tad atkal pienāca laiks pārmaiņām sastāvā: tā kā bundzinieks Mikus arvien biežāk kļuva aizņemts citos muzikālos projektos, grupa novēlēja viņam veiksmi un atkal palika četratā. Tā Holy Lamb vēsturē iestājās bundzinieku nākšanas un iešanas laikmets.
Sākumā grupas nākotne gan izskatījās cerīga, jo grupā ar jaunu bungu komplektu, šķīvjiem, vālītēm un attieksmi atgriezās tās līdzdibinātājs Ēriks Červinskis. Iespējams, pateicoties Ērika attieksmei drīz vien grupa atsāka koncertēšanu Latvijā un ārpus tās (Baltijos garsas festivāls Lietuvā 2006. gadā). Diemžēl nevajadzēja pārāk daudz laika, lai nonāktu pie secinājuma, ka veiksmīgs Holy Lamb turpinājums šādā sastāvā nav iespējams. Ērika paustā attieksme dažiem grupas dalībniekiem izrādījās pārāk liels pārbaudījums. Tā Holy Lamb jau otro reizi šķīrās no sava līdzdibinātāja (vecīt, paldies par bungām, ko mums atstāji!). Ērika vietu ieņēma metālmūzikas veterāns Tarass Kuzmenko, kura spēles maniere gan nu bija kļuvusi jūtami mierīgāka. Taču ilgi gaidīt nevajadzēja – Tarass grupā sabija vien sešus mēnešus, lai arī grupas repertuāru viņš bija iemācījies perfekti (par to varēja pārliecināties ikviens 2007. gada Baltic Prog Fest apmeklētājs). Protams, iemesls atkal bija atšķirīgie muzikālie uzskati. Tā paša gada septembrī Holy Lamb atgriezās Lietuvā vēlreiz, lai nospēlētu koncertu kādas baznīcas pagalmā Viļņā kopā ar... savu bijušo sitēju Miku. Tā kā grupai nebija nodoma aicināt Miku atpakaļ, Holy Lamb pavadīja vairākus mēnešus bez bundzinieka (protams, nekādas runas par koncertēšanu nevarēja būt). 2008. gada maijā grupa atgriezās mēģinājumu telpā kopā ar Edvardu Percevu, kas Latvijas publikai varētu būt pazīstams kā grupu Ocularis Infernum un Cult of Destruction bundzinieks. Diemžēl vēlamais rezultāts palika nesasniegts, taču dažus mēnešus vēlāk notika tas, ko Holy Lamb gaidīja ļoti ilgi – nejauša satikšanās ar 23 gadus veco Jāni Burmeisteru, kas savu teju neticamo bungotprasmi jau apliecinājis postroka/hardcore grupā Tesa. Kad perfektā bundzinieka meklējumi jau bija beigušies, grupu sasniedza kāda pavisam negaidīta vēsts: savu gatavību tai pievienoties vēlreiz izteica ģitārists Uldis Ēlerts!
Atjaunotajā sastāvā 2008. gada decembrī Holy Lamb ierakstīja studijā vienu jaunu dziesmu (Look Toward the Sun). Līdzīgi debijas albumam un Beneath the Skin arī šis ieraksts tapa sadarbībā ar producentu un skaņu režisoru Tāli Timrotu. 2009. gada janvārī Holy Lamb uzstājās kā iesildītāji amerikāņu ģitārvirtuoza, dziedātāja Ričija Kocena performancei Rīgas klubā Melnā piektdiena. Šim koncertam sekoja vairākas citas uzstāšanās Rīgā, kā arī trešajā Baltic Prog Fest Lietuvā (ar Tarasu!).
Pašreizējais grupas sastāvs:
Aigars Červinskis - bass, balss
Juris Rāts - taustiņi, piebalss
Aleksandrs Volperts - ģitāra
Ansis Markauss - ģitāra, bass
Toms Circenis - bungas
Bijušie grupas dalībnieki:
Ēriks Červinskis - bungas (1991-99, 2005-06)
Ēriks Jugāns - ģitāra (1991-93)
Eva Bindere - vijole (1992-94)
Ieva Pudāne (Blūma) - flauta (1992-94)
Antra Purviņa - čells, blokflauta, piebalss (1992-94)
Igors Noskovs - taustiņi (1993-94)
Valters Feists - ģitāra (1994)
Jānis Valters - taustiņi (1994-97)
Deniss Paškevičs - flauta (1996)
Mikus Rullis - bungas (1999-2005)
Tarass Kuzmenko - bungas (2007)
Uldis Ēlerts - ģitāra (1991-2010)
Uģis Zemītis - bass (1991-2009)
Jānis Burmeisters - bungas (2008-2010)
