Jauna meitene kad iemigs man uz pleca
Bail būs viņu pārāk vēlu modināt
Nedod Dievs no rīta modīsies jau veca
Un tāpat vēl piekļausies tik cieši klāt

Tev tiešām viss tik ļoti labi piestāv
Melnās kleitas šķiet ir radītas vien tev
Tu mani iedvesmo uz saldi sērām dziesmām
Kuras veltīt prieka pilnai pasaulei

Turiet pulksteņus cik vien ir jūsu spēkos
Māniet laiku jūs cik melīgi vien var
Reiz mēs visi dalīsimies saldos grēkos
Ja kāds grib pie lielā zvana lai mūs kar

Raud mākoņi un asaro tad pļava
Slēgts ir krogs un asiņo man kvēla sirds
Šajā troksnī kāda mēma klusētava
Piekliegta no visa tā un lietū mirkst

Ja gribi teikt ka laiks ir tas kas visu dziedē
Atceries ka tik pat bieži ievaino
Tieši tāpēc tas tik ļoti mani biedē
Kad tu šo melno kleitu atkal pielaiko
.
Melnā kleita – zīds un samts
Uz atvadām ik reizi tevi skauj
Tu labi izskaties kad laiks ir projām doties
Dēļ tevis nelaiķi grib mirkli atdzīvoties