Biogrāfija
Kā visi stāsti, arī manējais sākas ar Reiz...
Reiz, ne tik senos laikos, precīzāk 1984.gadā, pašā Vidzemes sirdī Cēsīs, vienā skaistā, aukstā 6.janvāra rītā es ierados pasaulē. Protams, jau ar domu kļūt par saldējuma pārdevēju, ugunsdzēsēju un kosmonautu. Aptuveni trīs gadu vecumā es sapratu, ka būs pārāk daudz zēnu – kosmonautu... Kādam ir jāpaliek tepat uz zemes, un tas būšu es... Tiesa gan, tolaik vēl neapzinājos, ka ar to, ko es darīšu te uz zemes, kādu es varu pacelt lielos, kosmiskos augstumos. Tu uzminēji – tā ir mūzikaaaaa!
Vispār pārdzīvot par mūziku mūsu ģimenei jau ir gēnos. Reiz, sīks būdams, gāju uz kalniņu, tā kā nekā piemērota ar ko šļūkt no kalna lejā nebija, par labu atzinu vecvecmammas Bellacord plates.... Redzēdama, kas ar viņas platēm notiek, vecvecmamma pārdzīvoja ne pa jokam. Es gan to sapratu tikai pārdesmit gadus vēlēk, kad internetā ieraudzīju, par cik naudiņām kolekcionāri pērk šīs vecās plates.... Ar laiku sadraudzējos ar omes ierakstiem, ja jau vecmammai žēl plates, klausīšos omes lentas. Tur bija viss, kas pirmsskolas un sākumskolas vecuma cilvēkam vajadzīgs – sākot no latviešu klasikas un popa, līdz pat Abbas ierakstiem.
Mīlestība uz mūziku pie katra atnāk citādāk. Katram ir savi mīļākie ieraksti, vienam patīk dziesmu teksti, otram patīk dungot, trešajam klausīties, vēl kādam rakstīt mūziku... Es esmu no tiem, kas ir tam visam pa vidu: rakstu, komponēju, spēlēju, producēju un, protams, klausos... Bet absolūti par ģēniju es arī nepiedzimu...
Skaidri atceros to dienu, kad skolas laikā, gatavojoties ballītei, man bija jāpalīdz nest mūzikas aparatūra. Stiepu to uz 3 stāvu un aizstiepos līdz mūzikas pults otrajai pusei... Un te nu viņa bija – mīlestība uz mūziku, skaņu kastēm, dziesmām. Kopš tā brīža es jau apzināti filtrējos iekšā tajā vidē. Spēlēju diskotēkas, toreiz visa padarīšana vēl bija kasešu formātā. Un neviens vēl nezināja, ka nāks diski, un vēl trakāk, pēc 20 gadiem īsti meistari spēlēs no platēm!
Pilnīgi loģiski dziņa pēc mūzikas aizveda mani uz pirmo privāto radiostaciju Latvijā – radio „Saules iela”. Tās dibinātājs Mārtiņš Kreilis, pazīstams arī kā DJ Trakais Mārtiņš, deva iespēju līdz aknām ielūkoties mūzikas dzīvē. Arī aizkulisēs, tajā pusē, kur ir darbs, sevis trenēšana, telpu kopšana pēc tām pašām diskotēkām, reklāmu ierunāšana, balss veidošana....
2000. gadā mani uzaicināja Vidzemes radiostacija „Radio Trīs”, kas bija vienas no lielākajām radiostacijām, radio „Capital FM” apakšuzņēmums. Šeit savu karjeru sākuši tagad jau pazīstami ļaudis, kā Egons Reiters (Radio SWH), Nora Micpapa (LR2), Sanita Dika, Ilvars Jansons (Star FM), Kristīne Garklāva (LNT), Jānis Romanovskis (Star FM), Kaspars Mauriņš (LR2, LTV) un citi....
Radio viļņos peldu 11 gadus. Esmu izmēģinājis visu – vadīt raidījumus, diskusijas, lasīt ziņas, gatavot ierakstus, mūzikas materiālus, veidot reklāmas, dziesmu topus. Patīkami, ka manu balsi izmanto arī citās radiostacijās un TV kanālos. Tas nozīmē, ka strādājot ar savu balsi, esmu tajā ieguldījis, un tagad to novērtē citi. Nu ko – viens pelna maizīti ar rokām, es ar muti! 2007. Gadā Nacionālās Radio un TV padomes konkursā saņēmu balvu - radioklausītāju simpātiju par raidījumu Zvaigžņu faili....Neliekuļošu, ir patīkami, bet...sirds vilka radīt pašam. Visu no sākuma līdz galam. Sākumā pamēģināju ar Aishas dziesmas remiksēšanu, roķīgā meitene un viņas producenti atzina, ka slikti nav, bet līdz galam, šķiet, nepieņēma. Lai Aishai labi veicas, toties paldies man viņai jāpasaka – taisot to dziesmu, sapratu, ka ES pats VARU...
2009. gadā pasaule piedzīvoja krīzi, es toties savu pirmo singlu – Pa īstam... , 2010. gada sākumā pie klausītājiem ceļu uzsāka mana otra dziesma Viss pagājis, Viss izgaisis.
Lai arī esmu spēlējis dažādos pasākumos, pilsētu svētkos, uzņēmumu sporta spēlēs, vadījis lielākas un mazākas ballītes visā Latvijā, SAVAS muzikālās karjeras ceļā esmu tikai pašā sākumā. Un ja Jums patīk tas ko es daru, ja mana mūzika paceļ Jūs kosmosā, tad labi vien ir, ka nekļuvu par kosmonautu, saldējuma pārdevēju vai ugunsdzēsēju. Jo arī mūzika taču var gan uzkurināt emocijas, gan tās apdzēst, var atveldzēt karstā dienā un likt doties tur, kur nokļūt var tikai iztēlē!
Reiz, ne tik senos laikos, precīzāk 1984.gadā, pašā Vidzemes sirdī Cēsīs, vienā skaistā, aukstā 6.janvāra rītā es ierados pasaulē. Protams, jau ar domu kļūt par saldējuma pārdevēju, ugunsdzēsēju un kosmonautu. Aptuveni trīs gadu vecumā es sapratu, ka būs pārāk daudz zēnu – kosmonautu... Kādam ir jāpaliek tepat uz zemes, un tas būšu es... Tiesa gan, tolaik vēl neapzinājos, ka ar to, ko es darīšu te uz zemes, kādu es varu pacelt lielos, kosmiskos augstumos. Tu uzminēji – tā ir mūzikaaaaa!
Vispār pārdzīvot par mūziku mūsu ģimenei jau ir gēnos. Reiz, sīks būdams, gāju uz kalniņu, tā kā nekā piemērota ar ko šļūkt no kalna lejā nebija, par labu atzinu vecvecmammas Bellacord plates.... Redzēdama, kas ar viņas platēm notiek, vecvecmamma pārdzīvoja ne pa jokam. Es gan to sapratu tikai pārdesmit gadus vēlēk, kad internetā ieraudzīju, par cik naudiņām kolekcionāri pērk šīs vecās plates.... Ar laiku sadraudzējos ar omes ierakstiem, ja jau vecmammai žēl plates, klausīšos omes lentas. Tur bija viss, kas pirmsskolas un sākumskolas vecuma cilvēkam vajadzīgs – sākot no latviešu klasikas un popa, līdz pat Abbas ierakstiem.
Mīlestība uz mūziku pie katra atnāk citādāk. Katram ir savi mīļākie ieraksti, vienam patīk dziesmu teksti, otram patīk dungot, trešajam klausīties, vēl kādam rakstīt mūziku... Es esmu no tiem, kas ir tam visam pa vidu: rakstu, komponēju, spēlēju, producēju un, protams, klausos... Bet absolūti par ģēniju es arī nepiedzimu...
Skaidri atceros to dienu, kad skolas laikā, gatavojoties ballītei, man bija jāpalīdz nest mūzikas aparatūra. Stiepu to uz 3 stāvu un aizstiepos līdz mūzikas pults otrajai pusei... Un te nu viņa bija – mīlestība uz mūziku, skaņu kastēm, dziesmām. Kopš tā brīža es jau apzināti filtrējos iekšā tajā vidē. Spēlēju diskotēkas, toreiz visa padarīšana vēl bija kasešu formātā. Un neviens vēl nezināja, ka nāks diski, un vēl trakāk, pēc 20 gadiem īsti meistari spēlēs no platēm!
Pilnīgi loģiski dziņa pēc mūzikas aizveda mani uz pirmo privāto radiostaciju Latvijā – radio „Saules iela”. Tās dibinātājs Mārtiņš Kreilis, pazīstams arī kā DJ Trakais Mārtiņš, deva iespēju līdz aknām ielūkoties mūzikas dzīvē. Arī aizkulisēs, tajā pusē, kur ir darbs, sevis trenēšana, telpu kopšana pēc tām pašām diskotēkām, reklāmu ierunāšana, balss veidošana....
2000. gadā mani uzaicināja Vidzemes radiostacija „Radio Trīs”, kas bija vienas no lielākajām radiostacijām, radio „Capital FM” apakšuzņēmums. Šeit savu karjeru sākuši tagad jau pazīstami ļaudis, kā Egons Reiters (Radio SWH), Nora Micpapa (LR2), Sanita Dika, Ilvars Jansons (Star FM), Kristīne Garklāva (LNT), Jānis Romanovskis (Star FM), Kaspars Mauriņš (LR2, LTV) un citi....
Radio viļņos peldu 11 gadus. Esmu izmēģinājis visu – vadīt raidījumus, diskusijas, lasīt ziņas, gatavot ierakstus, mūzikas materiālus, veidot reklāmas, dziesmu topus. Patīkami, ka manu balsi izmanto arī citās radiostacijās un TV kanālos. Tas nozīmē, ka strādājot ar savu balsi, esmu tajā ieguldījis, un tagad to novērtē citi. Nu ko – viens pelna maizīti ar rokām, es ar muti! 2007. Gadā Nacionālās Radio un TV padomes konkursā saņēmu balvu - radioklausītāju simpātiju par raidījumu Zvaigžņu faili....Neliekuļošu, ir patīkami, bet...sirds vilka radīt pašam. Visu no sākuma līdz galam. Sākumā pamēģināju ar Aishas dziesmas remiksēšanu, roķīgā meitene un viņas producenti atzina, ka slikti nav, bet līdz galam, šķiet, nepieņēma. Lai Aishai labi veicas, toties paldies man viņai jāpasaka – taisot to dziesmu, sapratu, ka ES pats VARU...
2009. gadā pasaule piedzīvoja krīzi, es toties savu pirmo singlu – Pa īstam... , 2010. gada sākumā pie klausītājiem ceļu uzsāka mana otra dziesma Viss pagājis, Viss izgaisis.
Lai arī esmu spēlējis dažādos pasākumos, pilsētu svētkos, uzņēmumu sporta spēlēs, vadījis lielākas un mazākas ballītes visā Latvijā, SAVAS muzikālās karjeras ceļā esmu tikai pašā sākumā. Un ja Jums patīk tas ko es daru, ja mana mūzika paceļ Jūs kosmosā, tad labi vien ir, ka nekļuvu par kosmonautu, saldējuma pārdevēju vai ugunsdzēsēju. Jo arī mūzika taču var gan uzkurināt emocijas, gan tās apdzēst, var atveldzēt karstā dienā un likt doties tur, kur nokļūt var tikai iztēlē!
