Otrais tautas dzejnieku konkruss “Dzeja no sirds” ir noslēdzies. Sakām milzīgu paldies visiem, kuri ļāva mums ielūkoties viņu krāšņajā dzejas pasaulē un no sirds sveicam uzvarētāju Sandru Grīnbergu! Apskati video no noslēguma pasākuma!
Baiba Jaunzema
Uzdāvini man
Uzdāvini man savu laiku,
es ar tevi jau biju,
kad acu skatus miju.
Uzdāvini man savu prieku,
es ar tevi jau esmu,
kad ieelpoju pavasara dvesmu.
Uzdāvini man savu mūžu,
es ar tevi kopā būšu,
ar tevi šo ceļu iešu!
Pieglaud pie vaiga vaigu,
pačuksti vārdu maigu,
pieliec pieri pie pieres,
aizmirsti visas raizes,
skaties aci pret aci,
tu taču cauri man redzi!
Uzdāvini man savu laiku,
to dārgāko no savas dzīves,
Ne sekundes, ne minūtes,
bet burvīgos mirkļus -
tos neaizmirstamos es skaitu
kā debesīs gubu mākoņus baltus.
© Baiba Jaunzema
es ar tevi jau biju,
kad acu skatus miju.
Uzdāvini man savu prieku,
es ar tevi jau esmu,
kad ieelpoju pavasara dvesmu.
Uzdāvini man savu mūžu,
es ar tevi kopā būšu,
ar tevi šo ceļu iešu!
Pieglaud pie vaiga vaigu,
pačuksti vārdu maigu,
pieliec pieri pie pieres,
aizmirsti visas raizes,
skaties aci pret aci,
tu taču cauri man redzi!
Uzdāvini man savu laiku,
to dārgāko no savas dzīves,
Ne sekundes, ne minūtes,
bet burvīgos mirkļus -
tos neaizmirstamos es skaitu
kā debesīs gubu mākoņus baltus.
© Baiba Jaunzema
Artūrs
Tu teici :
"Mīla pāries,
Tā vienmēr bijis, ir
Un būs "
Jā,
Pārgāja,
Bet Tu man paliki,
Kas dvēselē tik skaisti
Dienas,
Vienu otrai blakus saliki,
Tu teici :
"Mīla pāries,
Tā vienmēr bijis, ir
Un būs "
Jā,
Pārgāja,
Bet Tu man paliki,
Lai vēl ko teiktu :
"Kad mīla pāriet,
Atnāk laime,
Mīlestību nomainīt"
Vai varu vēl ko labāku
No dzīves sagaidīt.
Man tik vien atliek,
Kā Tavu roku
Pateicībā saņemt,
Noskūpstīt
"Mīla pāries,
Tā vienmēr bijis, ir
Un būs "
Jā,
Pārgāja,
Bet Tu man paliki,
Kas dvēselē tik skaisti
Dienas,
Vienu otrai blakus saliki,
Tu teici :
"Mīla pāries,
Tā vienmēr bijis, ir
Un būs "
Jā,
Pārgāja,
Bet Tu man paliki,
Lai vēl ko teiktu :
"Kad mīla pāriet,
Atnāk laime,
Mīlestību nomainīt"
Vai varu vēl ko labāku
No dzīves sagaidīt.
Man tik vien atliek,
Kā Tavu roku
Pateicībā saņemt,
Noskūpstīt
Guna
Tai dārzā...
Šonakt atkal es biju tai dārzā,
Lidoju šūpolēs augšā un lejā,
Klausoties bišu dzīvības dziesmā
Un reibstot no smaržām gluži kā vīna.
Viss tai dārzā bija kā senāk -
Mēs abi un vēl draiskulis vējš,
Kas svilpodams koku zarotnē slēpās,
Un pār mums nobira ķiršziedu sniegs.
Es smejot tev teicu: - Redzi, esam jau sirmi,
Cik gan ātri gadi šeit skrien! -
Bet tu, liegi glāstot man matus, čukstēji klusi:
- Es esmu sirms, bet tu esi skaista.
Uz brīdi pierima bišu sanoņa ziedos
Un pārstāja aušoties draiskulis vējš,
Vien runāja mūsu sirdspukstu balsis
Un kopā mūs sēja tavs glāstošais čuksts.
Ne nu varu vaļā vairs sieties,
Ne atskurbt no izdzertā svētlaimes kausa,
Vien zinu, ka atkal tiksimies mēs
Tai dārzā, kad ķirši plauks ziedos.
Šonakt atkal es biju tai dārzā,
Lidoju šūpolēs augšā un lejā,
Klausoties bišu dzīvības dziesmā
Un reibstot no smaržām gluži kā vīna.
Viss tai dārzā bija kā senāk -
Mēs abi un vēl draiskulis vējš,
Kas svilpodams koku zarotnē slēpās,
Un pār mums nobira ķiršziedu sniegs.
Es smejot tev teicu: - Redzi, esam jau sirmi,
Cik gan ātri gadi šeit skrien! -
Bet tu, liegi glāstot man matus, čukstēji klusi:
- Es esmu sirms, bet tu esi skaista.
Uz brīdi pierima bišu sanoņa ziedos
Un pārstāja aušoties draiskulis vējš,
Vien runāja mūsu sirdspukstu balsis
Un kopā mūs sēja tavs glāstošais čuksts.
Ne nu varu vaļā vairs sieties,
Ne atskurbt no izdzertā svētlaimes kausa,
Vien zinu, ka atkal tiksimies mēs
Tai dārzā, kad ķirši plauks ziedos.
Draugiem lietotājs
Beigas
Visām kādreiz pienāk beigās. Vasarā beidzas pienāk rudens. Stundas beidzas. Arī ūdens kādreiz beidzas. Ūdens zāles beidz augt. Arī mūsu mūžam kādreiz pienāks beigas. Filma un dziesma beidzas. Puķe beidzas, kad tā nokalst,novīst un to izmet. Mājai beidzas garums,mājai beidzas mūžs. Dzīvnieks nomirs tās ir viņa beigas. Beigās ir it visur
Ilvita
Pāri klusumiem,
Un laika pilniem vakariem,
Daudz salauztas dvēseles -
Atkal dzīvi šonakt svin.
Kaut kur tālu vēja dejas skan,
Uz palodzēm dzird lietus asaras.
Tavā klēpī apsēdušās manas bailes,
Acīs migla spēlē paslēpes.
Lēni aizmieg manas sveces
Tūkstoš liesmu šūpuļdziesmu dzied.
Es tā klusi klausos savā dzīvē,
Rakstu saviem sapņiem vēstules.
Tavs vārds man sirdī laimi uzzīmē,
Tu esi manos sirdspukstos.
Visa pasaule man šodien -
Tavā mīlestībā zied.
Un es Tev lūdzu–
Atnāc vēlreiz manu sirdi satikt,
Es vienkārši Tev uzticos.
Mums vajag vairāk, tā pa īstam –
Dieva bērniem kopā būt.
(Ilvita Kukurāne)
Un laika pilniem vakariem,
Daudz salauztas dvēseles -
Atkal dzīvi šonakt svin.
Kaut kur tālu vēja dejas skan,
Uz palodzēm dzird lietus asaras.
Tavā klēpī apsēdušās manas bailes,
Acīs migla spēlē paslēpes.
Lēni aizmieg manas sveces
Tūkstoš liesmu šūpuļdziesmu dzied.
Es tā klusi klausos savā dzīvē,
Rakstu saviem sapņiem vēstules.
Tavs vārds man sirdī laimi uzzīmē,
Tu esi manos sirdspukstos.
Visa pasaule man šodien -
Tavā mīlestībā zied.
Un es Tev lūdzu–
Atnāc vēlreiz manu sirdi satikt,
Es vienkārši Tev uzticos.
Mums vajag vairāk, tā pa īstam –
Dieva bērniem kopā būt.
(Ilvita Kukurāne)
Draugiem lietotājs
Nekas jau nebija,
Tik laime mums ieskatījās sejā!
Tik nodrebēja debes jums,
Tik zeme sagriezās ar galvu lejā!
Nekas jau nebija,
Tik ziedu pilns bij ceriņkrūms!
Tik bites sanēja, un smējās,
Tik dzēliens pēcāk bija sūrs!
Nekas jau nebija,
Tik laidos nebēdnīgā dejā.
Tik bites sanēja un smējās,
Tik medus pēcāk bija
Mazliet rūgts!
L.B.
Tik laime mums ieskatījās sejā!
Tik nodrebēja debes jums,
Tik zeme sagriezās ar galvu lejā!
Nekas jau nebija,
Tik ziedu pilns bij ceriņkrūms!
Tik bites sanēja, un smējās,
Tik dzēliens pēcāk bija sūrs!
Nekas jau nebija,
Tik laidos nebēdnīgā dejā.
Tik bites sanēja un smējās,
Tik medus pēcāk bija
Mazliet rūgts!
L.B.
Romāns
Rudentiņš - bagāts vīrs...
Skaistus, staltus sēņu vīrus,
Sēņu sievas - arīdzan,
Rudens mazgā ļoti tīrus -
Cepurītes Tev un man!
Kastaņus un lapas sētas,
Rudens dara sirdīm svētas!
Vēji, lietus, jūra, priedes,
Tālumā vēl redzams briedis...
Riekstiem - brūni mētelīši,
Padiegti tie visai glīši,
Avotos kļūst ūdens saltāks,
Pienāks ziema, viss būs baltāks...
Bērni aug un - bērni redz,
Kas mums kļavu lapas dedz!
Zirņi, pupas, graudi, kāļi,
Visi tie ir rudens brāļi.
Vai nu brāļi, vai nu dēli,
Arī - kartupeļi cēli,
Katrs ražas kriksis svarīgs,
Kas būs miesīgs, taps tad garīgs!
Sēņu sievas - arīdzan,
Rudens mazgā ļoti tīrus -
Cepurītes Tev un man!
Kastaņus un lapas sētas,
Rudens dara sirdīm svētas!
Vēji, lietus, jūra, priedes,
Tālumā vēl redzams briedis...
Riekstiem - brūni mētelīši,
Padiegti tie visai glīši,
Avotos kļūst ūdens saltāks,
Pienāks ziema, viss būs baltāks...
Bērni aug un - bērni redz,
Kas mums kļavu lapas dedz!
Zirņi, pupas, graudi, kāļi,
Visi tie ir rudens brāļi.
Vai nu brāļi, vai nu dēli,
Arī - kartupeļi cēli,
Katrs ražas kriksis svarīgs,
Kas būs miesīgs, taps tad garīgs!
elina
Sarkanbaltsarkans karogs.
Plivo sarkanbaltsarkans karogs,
Mirdz debess ugunotais jums,
Måjo milestiba musos,pret tevi Latvija,
Tu liki saprast,vėlėt,
Tu liki nepadoties,
Tu liki teikt`` mės varam`,
To neatkaribu gut.
Vien tu, Latvija sirdij tuvåkå!
Mirdz debess ugunotais jums,
Måjo milestiba musos,pret tevi Latvija,
Tu liki saprast,vėlėt,
Tu liki nepadoties,
Tu liki teikt`` mės varam`,
To neatkaribu gut.
Vien tu, Latvija sirdij tuvåkå!
Laura
Tikai nedaudz
Un man tikai nedaudz pietrūkst tevi apskaut,
Aukstiem pirkstu galiem tavos matos noslēpties,
Elpot nogurušām krūtīm tevi piekļaut
Un no jauna tavu roku plaukstās atdoties…
Un man tikai nedaudz pietrūkst tevi skūpstīt,
Lūpām vārdos nepateikto izstāstot,
Pieskarties un izpaust sevi glāstos,
Tavā ādā tikai vienu vārdu ierakstot…
Man jau pietiktu ar kripatiņu miera,
Zinot, ka zem vienām zvaigznēm mūsu ceļi iet,
Ja vien tikai būtu man pa spēkam-
Mīlēt tevi mazāk nekā sirds man liek…
Aukstiem pirkstu galiem tavos matos noslēpties,
Elpot nogurušām krūtīm tevi piekļaut
Un no jauna tavu roku plaukstās atdoties…
Un man tikai nedaudz pietrūkst tevi skūpstīt,
Lūpām vārdos nepateikto izstāstot,
Pieskarties un izpaust sevi glāstos,
Tavā ādā tikai vienu vārdu ierakstot…
Man jau pietiktu ar kripatiņu miera,
Zinot, ka zem vienām zvaigznēm mūsu ceļi iet,
Ja vien tikai būtu man pa spēkam-
Mīlēt tevi mazāk nekā sirds man liek…
Līga
Mammucīt
Mammucīt, mīļo un labo,
Nepārmet, ka mājās esmu reti.
Tev piedošanu prasīt nāku.
Zinu, ka esmu spītīga,
Zinu, ka neesmu prātīga.
Mammucīt, mīļo un balto,
Ko lai dara,
Ka pārāk līdzīgas mēs –
Vienādi spītīgas,
Vienādi lepnas.
Mammucīt, balto un labo,
Es vienmēr esmu gribējusi tev līdzīga būt.
Nepārmet, ka mājās esmu reti.
Tev piedošanu prasīt nāku.
Zinu, ka esmu spītīga,
Zinu, ka neesmu prātīga.
Mammucīt, mīļo un balto,
Ko lai dara,
Ka pārāk līdzīgas mēs –
Vienādi spītīgas,
Vienādi lepnas.
Mammucīt, balto un labo,
Es vienmēr esmu gribējusi tev līdzīga būt.
Svetlana
Es esmu šodien tur,
PelēkZilajās Rudens debesīs,
Laimīga un iemīlējusies,
Gadalaiku mijā -
starp zeltītiem,pavedinošiem
karnevāla skūpstiem,
starp balto sniegpārslu nojausmu,
Viņš vienmēr mani apbur
un tur
pat putenī.........
vienmēr grib būt
ar mani
kopā
kaislīgiem lapu skūpstiem,
baltiem
maigiem
mežģīņu glāstiem
rītos,
krāšņiem
mīlestības salūtiem
pievakarēs,
saulīte skūpsta debesis
viskvēlākā no tērpiem...
lidojums uz paradīzi var sākties....
es esmu šodien tur,
debesīs,
kur kaisle ar mīlestību tiekas
PelēkZilajās Rudens debesīs,
Laimīga un iemīlējusies,
Gadalaiku mijā -
starp zeltītiem,pavedinošiem
karnevāla skūpstiem,
starp balto sniegpārslu nojausmu,
Viņš vienmēr mani apbur
un tur
pat putenī.........
vienmēr grib būt
ar mani
kopā
kaislīgiem lapu skūpstiem,
baltiem
maigiem
mežģīņu glāstiem
rītos,
krāšņiem
mīlestības salūtiem
pievakarēs,
saulīte skūpsta debesis
viskvēlākā no tērpiem...
lidojums uz paradīzi var sākties....
es esmu šodien tur,
debesīs,
kur kaisle ar mīlestību tiekas
Kristiāns Ivo Jankovskis
Emociju haoss
Mostos pirmdienas vēlā vakarā
Domās aukstums gluži kā pagrabā
Darbā nav būts jau divas nedēļas
Šis tikai un vienīgi viņas dēļ
Pilnīgi viss šķiet vienaldzīgs
Tavs teiktais prasa palīdzīb'
Emociju bagātība vai trūkums
Vienkārši emociju - haoss.
Nav ideju kā tālāk rīkoties
Varbūt tomēr tālāk lūkoties
Laiks aizmirst šo mīlestību
Beidzot novelku to strīpu
Domās aukstums gluži kā pagrabā
Darbā nav būts jau divas nedēļas
Šis tikai un vienīgi viņas dēļ
Pilnīgi viss šķiet vienaldzīgs
Tavs teiktais prasa palīdzīb'
Emociju bagātība vai trūkums
Vienkārši emociju - haoss.
Nav ideju kā tālāk rīkoties
Varbūt tomēr tālāk lūkoties
Laiks aizmirst šo mīlestību
Beidzot novelku to strīpu
Artūrs Skrebelis
Rudens mākoņiem patīk saulīti rakt,
Bet saprotiet sauli, viņai nepatīk tā smakt.
Tā vēlas vēl tīrumus sildīt,
Un vasaras pēdējās dienas pildīt.
Ak, mīļais rudens, vēl nāks Tavs laiks
Kad ielejas un zemi pārklās miglas tvaiks.
Mēs lūdzam nenāc ar viltu
Un atstāj zemi vēl siltu.
Vējš un lietus ar Tevi, bet klusē,
Jo saprot ka esam mēs vasaras pusē.
Kad naktis nāks aukstas un ātras,
Tad mīļās vasaras dienas kārtas.
Ak vasara ar Tevi bija tik skaisti,
Bet rudens vēja suņa ārā laisti.
Bet saprotiet sauli, viņai nepatīk tā smakt.
Tā vēlas vēl tīrumus sildīt,
Un vasaras pēdējās dienas pildīt.
Ak, mīļais rudens, vēl nāks Tavs laiks
Kad ielejas un zemi pārklās miglas tvaiks.
Mēs lūdzam nenāc ar viltu
Un atstāj zemi vēl siltu.
Vējš un lietus ar Tevi, bet klusē,
Jo saprot ka esam mēs vasaras pusē.
Kad naktis nāks aukstas un ātras,
Tad mīļās vasaras dienas kārtas.
Ak vasara ar Tevi bija tik skaisti,
Bet rudens vēja suņa ārā laisti.
Zane
Rūjienai
Es lepojos ar to, ka dzīvoju es Rūjienā,
Jūs vaicāsiet man kas tur tāds?
bet nav neviena cita vieta Latvijā,
ko saukt par mājām un kur tevi gaida kāds.
Te dzīvo klusi,stipri ļaudis,
kas prot būt mīļi,taču arī skarbi,
un tikai tāds šeit labvēlību baudīs,
kam nav sveši arī smagi darbi.
un tad kad nogurusi diena gara,
var pastaigāt gar Rūjas malu,
un spēlēties ar saules staru,
ar viļņiem nogrimt domās tālu.
kā ozols ieaugšu Es upes krastā,
un karāšos kā brūna ozolzīle,
te ieder sirds,tik dīvainā un neparastā,
te iemīlējos Es un zinu vienmēr Mani mīlēs
Es lepojos ka dzīvoju Es Rūjienā,
te palikšu un te ir Manas mājas,
un nav neviena vieta visā Latvija,
kur būtu Man tik labi klājies.
Jūs vaicāsiet man kas tur tāds?
bet nav neviena cita vieta Latvijā,
ko saukt par mājām un kur tevi gaida kāds.
Te dzīvo klusi,stipri ļaudis,
kas prot būt mīļi,taču arī skarbi,
un tikai tāds šeit labvēlību baudīs,
kam nav sveši arī smagi darbi.
un tad kad nogurusi diena gara,
var pastaigāt gar Rūjas malu,
un spēlēties ar saules staru,
ar viļņiem nogrimt domās tālu.
kā ozols ieaugšu Es upes krastā,
un karāšos kā brūna ozolzīle,
te ieder sirds,tik dīvainā un neparastā,
te iemīlējos Es un zinu vienmēr Mani mīlēs
Es lepojos ka dzīvoju Es Rūjienā,
te palikšu un te ir Manas mājas,
un nav neviena vieta visā Latvija,
kur būtu Man tik labi klājies.
Draugiem lietotājs
Kad raugos senā albūmā,
Man pretī raugas meitene.
Kad raugos senā albūmā,
Stāv Iecavas upē akmens dižs.
Ja akmens prastu runāt,
Tas senus stāstus stāstītu.
Tas savā mūžā pieredzējis daudz
Un glabā senus noslēpumus.
Gar akmens sāniem čalo ūdens
Un draiski nodod ziņu mums. Nekas šai dzīvē nav mūžīgs, vien ūdene un akmens šis.
Man pretī raugas meitene.
Kad raugos senā albūmā,
Stāv Iecavas upē akmens dižs.
Ja akmens prastu runāt,
Tas senus stāstus stāstītu.
Tas savā mūžā pieredzējis daudz
Un glabā senus noslēpumus.
Gar akmens sāniem čalo ūdens
Un draiski nodod ziņu mums. Nekas šai dzīvē nav mūžīgs, vien ūdene un akmens šis.
Mārīte
Guntara Rača dziesmu stāsts " Dīvainā vasara"
Tā jau tas notiek.
Reizi gadā,
Kādā brīnišķā dienā,
Mana mīļotā meitene,
Laba, laba ir.
Tu esi mana mīlestība,
Es tevi mīlu.
Agrā rītā, Rasa.
Kūko dzeguzīte,
Tur tālāk, Vējš un liepa,
Šūpoles, Lakstīgala,
Tur aiz mākoņiem ir saule.
Mums pieder tik daudz.
Vienā laivā,
Ar maigu piesardzību,
Viss notiek pa īstam.
Iedomājies,
Šodien,
Viņa aiziet garām.
Laikam laika nav.
Vai tu mani dzirdi.
Sveiks, lai dzīvo
Zelta sirds.
Es vēlos dejot Vakara vējā.
Es šodien esmu laimīgs.
Mans draugs, Piedod man.
Pārāk daudz Krāsaini sapņi .
Es tevi nemīlu.
Ej uz visām debess pusēm.
Viņa aiziet garām.
Kāpēc.
Kāpēc man nav sarkans Mersedess.
Iedomājies,
Tici vai ne,
Negribas vairāk nekā.
Viss kārtībā.
Par to, Nekādu problēmu.
Viņa tev vairs nepieder.
Tā tas ir.
/M.Jurča/
Reizi gadā,
Kādā brīnišķā dienā,
Mana mīļotā meitene,
Laba, laba ir.
Tu esi mana mīlestība,
Es tevi mīlu.
Agrā rītā, Rasa.
Kūko dzeguzīte,
Tur tālāk, Vējš un liepa,
Šūpoles, Lakstīgala,
Tur aiz mākoņiem ir saule.
Mums pieder tik daudz.
Vienā laivā,
Ar maigu piesardzību,
Viss notiek pa īstam.
Iedomājies,
Šodien,
Viņa aiziet garām.
Laikam laika nav.
Vai tu mani dzirdi.
Sveiks, lai dzīvo
Zelta sirds.
Es vēlos dejot Vakara vējā.
Es šodien esmu laimīgs.
Mans draugs, Piedod man.
Pārāk daudz Krāsaini sapņi .
Es tevi nemīlu.
Ej uz visām debess pusēm.
Viņa aiziet garām.
Kāpēc.
Kāpēc man nav sarkans Mersedess.
Iedomājies,
Tici vai ne,
Negribas vairāk nekā.
Viss kārtībā.
Par to, Nekādu problēmu.
Viņa tev vairs nepieder.
Tā tas ir.
/M.Jurča/
Jānis
Sirds pārdomas
Klusībā izskan čuksti
Kādam tie sirdspuksti
Noslēpums mums viens
Kopā būt prieks
Tu gaidi sapņa piepildījumu
Atmiņās atceroties sev piedzīvojumu
Skumjas aiziet pagātnē
Mīlestība paliek tagadnē
Iespējas lido vēja ātrumā
Satraukta sirds metas trakumā
Nav ātruma bez skaņas
Nav taustes bez maņas
Kādam tie sirdspuksti
Noslēpums mums viens
Kopā būt prieks
Tu gaidi sapņa piepildījumu
Atmiņās atceroties sev piedzīvojumu
Skumjas aiziet pagātnē
Mīlestība paliek tagadnē
Iespējas lido vēja ātrumā
Satraukta sirds metas trakumā
Nav ātruma bez skaņas
Nav taustes bez maņas
Inese
Tu esi tik mans,
Cik jūrai vilnis
piederīgs ir.
Tu esi tik mans,
Cik saule un siltums
ir rada.
Tu esi tik mans,
Ka pietiek ar pusi-
Pusčuksta, pussmaida,
Pusskatiena mīļa,
Lai pārvērstos puķē
Un ziedot pa pasauli ietu.
Cik jūrai vilnis
piederīgs ir.
Tu esi tik mans,
Cik saule un siltums
ir rada.
Tu esi tik mans,
Ka pietiek ar pusi-
Pusčuksta, pussmaida,
Pusskatiena mīļa,
Lai pārvērstos puķē
Un ziedot pa pasauli ietu.
Guntis
Tu, cilvēk
Tikai sīka daļa esi
No būtības, kas esamību veido.
Savās gaitās steidzot
Nepamani
Pašas Zemes dvašu.
Vien ašāk
Steidzies nebūtisko veidot.
No kredītiem un reklāmproduktiem
Un stresa
Pats sakrauj savu nastu,
Jo tev par prastu
Dzīvot dabas dzīvi,
Justies brīvi.
Ar basām kājām zāli glaust
Un snaust,
Kad iegribas.
Ar strautu runāties un kokus sveikt,
Un Zemes mātei paldies teikt
Par to, ka pieaudz spēkā.
Bet, nē!
Tu labāk lēkā
Šo nebeidzamo klauna deju
Par prieku varenajiem naudas maisiem,
Kas taisa
Biznesu
No tava sakropļotā prāta.
Tikai sīka daļa esi
No būtības, kas esamību veido.
Savās gaitās steidzot
Nepamani
Pašas Zemes dvašu.
Vien ašāk
Steidzies nebūtisko veidot.
No kredītiem un reklāmproduktiem
Un stresa
Pats sakrauj savu nastu,
Jo tev par prastu
Dzīvot dabas dzīvi,
Justies brīvi.
Ar basām kājām zāli glaust
Un snaust,
Kad iegribas.
Ar strautu runāties un kokus sveikt,
Un Zemes mātei paldies teikt
Par to, ka pieaudz spēkā.
Bet, nē!
Tu labāk lēkā
Šo nebeidzamo klauna deju
Par prieku varenajiem naudas maisiem,
Kas taisa
Biznesu
No tava sakropļotā prāta.
Tamāra
Aizauļo vasaras zirgi
Vesā septemrā naktī
Rudens vēji loka zarus,
Lapas dzeltējušas zemē krīt
Domas tālu pagātnē klist...
Raud rudens aiz loga,
Pīladžu sartiem kiekariem rūgtiem
Lietus gāžas kā neprātīgs
Visu viņš sevī savāks - aiznesīs.
Darzā septembra naktī,
Zvaigžņu dzeltenie āboli birst
Ļauj atcerēties man visu,
Ļauj man to neazmīrst.
Aizauļo vasaras zirgi,
Kā dzeltenas saulgriezes nozied
Un sartas kļavu lapas
Zem kājām rudens nober.
Rudens vēji loka zarus,
Lapas dzeltējušas zemē krīt
Domas tālu pagātnē klist...
Raud rudens aiz loga,
Pīladžu sartiem kiekariem rūgtiem
Lietus gāžas kā neprātīgs
Visu viņš sevī savāks - aiznesīs.
Darzā septembra naktī,
Zvaigžņu dzeltenie āboli birst
Ļauj atcerēties man visu,
Ļauj man to neazmīrst.
Aizauļo vasaras zirgi,
Kā dzeltenas saulgriezes nozied
Un sartas kļavu lapas
Zem kājām rudens nober.