Raksti

11. okt 2018 19:35 · Aptuvenais lasīšanas ilgums - 1 min

TĀDS RUDENS...

– TĀDS RUDENS –

Krīt lēnām dejodamas kļavu lapas,
ne tām ko zaudēt, ne tās var pārprast,
tās izdejo atvadu tango ar vēju,
noskūpsta zemi:
māt, te nu es esmu...

Kāda aizmirsta vārpa no smaguma lokās,
vējš viņu rausta un loka sev rokās,
tā nespēj vairs pretoties vēja skavām:
– nu gulstu es, māt, pie kājām tavām...

Lietus aizskalo renstelēs zeltainās lapas,
purva muklājā skumdamas dzērves dzied:
– projām jādodas mums, jāpamet mājas,
lai atgrieztos atkal, kur gaida aizvien…

Ielas pustukšas… Savāds miers ir visapkārt,
tikai dzirdu, kā klusumā sauc kāda balss: 
– te es esmu! Jel, palīdziet mājas man atrast,
arī man šai rudenī  ļoti salst…

/Agnese Ezerroze/