– TIK ILGI JAU EJU –
Tik ilgi jau eju –
caur pavasara paliem
un sniegotām pļavām,
cauri vasaras rītiem
rasā basām kājām.
Cauri rudens krāsām
un tumšajām naktīm,
un nu jau ir ziema
ar baltajām bārkstīm.
Bet es eju pie tevis
caur četriem gadalaikiem,
un spēka man pietiks,
lai tevi man satikt.
Lai būtu pie tevis
vairs nevajag daudz,
tikai tilti no
pagātnes jānojauc,
un sirdi, kas saslēgta,
jāatslēdz,
lai teiktu tev
– tagad, tagad tu nāc.
/Agnese Ezerroze/