Neba uzreiz man bija nodoms par šo dzejdari rakstīt! Un neba uzreiz man bija veļu laika sajūta.

Iznāca tāda kā konfrontācija (ak, cik gudri skan!) - es un pilsoniskā, kārtīgā pasaule. Banku lietas, pase, personība, formalitāte. Spars, bezcerība, dusmas, skepse, samierināšanās.

Dienas beigās saņēmu ''labo gariņu'' dāvanu - kopš pavasara kāroto Heli Lāksonenas "Kad gos smei" (tolaik grāmatnīcās teica, ka viss metiens izpirkts, uz atkārtotu izdevumu velti cerēt, bet nu ir 3.laidiens!). Gaidīju tramvaju saltā tumsā un lasīju laternas gaismā. To, kas uzšķīrās. Tam vajadzēja ļauties - ventiņu mēlei un domas veidam. Man patika, protams. Bet auksti bija. Trīceklis piemetās.  Tad prātā iešāvās Ņurbulis, un tā mīļi un silti tapa.

''Es palecos gaisā un uz

mākoņa uzsēžos, uz

mākoņa ar sidraba maliņu.

Un tagadiņ

pūt nu, vējiņ, pūt...'' 

   Neesmu Neibarta dzejas cītīga lasītāja un pārzinātāja. Man pat nav nevienas viņa grāmatas, izņemot ''Ola uz sola", ko nopirku, kad pilnībā apjautu dvēselisko radniecību jeb (pēc Kurta Vonnegūta ''iedalījuma'') piederību vienam karasam.

Stūrītis Neibarta istabā ar Andreja Ģērmaņa 1969. gadā gleznoto Neibarta portretu

   Tais laikos, kad pie mums strauji ieviesās ''eiro remonti'' ar neizbēgamu sadzīves tehnikas-mehānismu nomaiņu, tapu domīga pirms ūdens bākas nojaukšanas tualetē. Kāds prieks pārņēma, izlasot rakstu par Ņurbuli - raustiņu kolekcionāru! Nebiju vienīgā, kas tajā padarīšanā jēgu saskata... Paraut uz leju man likās feināk nekā nospiest pogu vai pacelt kloķīti.

   Biju lasījusi kauč kādas intervijas, jo zināju Ņurbuļa izteiksmes stilu (neapzināti esmu daudz ko pārņēmusi): mītēties=dzīvot, paust=runāt, šamējais, šamais=viņš, ļauži=cilvēki, trimpelēt=dzert, aizvīkšīties, ievīkšīties=aiziet, ieiet, duji=divi, Zum!=sveiks! uz redzēšanos! prozit!, brangs=liels, neir=nav utt. Mjā... Kas gan mums liedz izdomāt vai pārņemt kādus senvārdus kaut vai no Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas? Lielākais žmiedzējs ir tulkojums vai internetvides ieteikums lietot vienkāršu valodu!

Mazliet izbaudīt Ņurbuļa stilu var te - Gunta Bereļa intervijā 1989.gadā:

   Biju savulaik redzējusi video klipu (Olga Rajecka, Imants Kalniņš - Apvij rokas), kurā mani piesaistīja ne tikai sākuma kadros redzamās Dzirnavas (Aigara Graubas - Panka nopelns), bet arī  bārdainā vīra tēls. Dziesma, protams, arī patika tālajos 90-tajos. Šobrīd ir vēl vairāk piesaistes punktu - dziesma, vēsturiskais aspekts, Ņurbulis, Dzirnavas, Grauba, Damburs (Monta)...

Vairāk par Ņurbuli jeb Aivaru Neibartu:

http://berelis.wordpress.com/2006/12/01/sa... - Guntis Berelis, intervija ar Ņurbuļa sievu Sarmīti Neibarti, 01.12.2006.

http://dzejasdienas.lv/2012/dzejniek... - pats Ņurbulis par dzejas dienām

www.home.lv/Aazhu6/index.... - neoficiālā Ņurbuļa mājas lapa (tur rodami raksti, notikumi, līdz 1991.g. izdodās grāmatas)

                                                Aivars Neibarts (Ņurbulis) 05.12.1939.-11.02.2001.