Vēl mirkli
Steidz sirmas stīgas manos matos vīt,
Laiks nepielūdzams – gadi steidz un steidz.
Un sirds, kas vientulības skarta, trīs,
Tā mīl un lūdz – no manis neaizej.
Vēl paliec te, uz mirkli apstājies,
Pie rudens sārta skūpstu lūpām sniedz;
Tik nesadedz – pie manis pieglaudies,
Tā mana sirds, kas mīlas liesmu dedz.
Vēl nesteidz prom tu zelta lapkritī,
Vēl dzērves klaigās tā kā atbalss skan:
Es esmu tev… pēc tevis sirds man trīs,
Tu esi man, kas salnās sasildīs.
Vēl paliec te – es lūdzu – rudenī!
Uz mirkli, laiks, jel lūdzu apstājies!
Man sadeg sirds kā lapu serpentīns,
Man esi tu, tik tu man vajadzīgs…
/Agnese Ezerroze/