Kamēr Gājputni vēlas "VIENMĒR ATGRIEZTIES", viss vēl nav zaudēts.

Kalpa gaitas latvieši pazinuši no sirmas senatnes. Ik pa laikam spējuši pacelt galvu pašapziņā, nu, jau desmitiem gadu, vīzēs vai knapākās pastalās, tautieši dodas svešumā. Labākas dzīves meklējumos? Vai - vienkārši vēloties izdzīvot? Nav noslēpums, ka mūsu Minimums nav Turienes minimums. Vismaz trīskārt lielāka ir minimālā alga Vācijā.Arī par darbu, ko paši vis nevēlas darīt. Viens no tādiem ir vecu ļaužu kopējas, aprūpētājas amats.

Laura Priede savas jaunās, jau trešās grāmatas lappusēs, atsedz patiesību un atšķirību "Starp divām pasaulēm". Autores skatījums, kā allaž, pauž iedziļināšanos - redzēt vairāk un just dziļāk par acumirklī tveramo. Apteksnes Silvas, vienas no daudzajām, kas izmanto vācu darbā iekārtošanās firmu pakalpojumus, gājums. Pirmajā brīdī grūti noticēt tam, ko viņa pieredzējusi. Ja aprūpējamais ir vecs un garā slims, morālo ciešanu nasta grūtāk panesama nekā rūpes par viņu higiēnu. Tomēr Silva atzīst, ka pie katra sirmgalvja atrodoties, "pāri visam ir mana atbildība par viņu". Tomēr, lai cik labsirdīga un līdzjūtīga apteksne, kopjamo vai viņu tuvinieku cinisms reizēm iet kopsolī ar barbarismu.

Tad kādi ir tie "137 pakāpieni", ko Silvai nākas pievarēt Kempfelbahā? Kāds tērps nepieciešams katrai "Haushaltshilferin"svešzemē, lai paši vācieši atzītu - latvietes ir vislabākās? Dzirdēt - Redzēt - Nojaust - Samanīt - Padarīt. Šīs nianses kā krāsu spēle labā ainavā savijas, esot Tur diendienā Dienu un Nakti, pēc līguma - trīs mēnešus. Kas ir Tas, kas Palīdzīti pašu nes uz rokām, kad dienasgrāmata pašas sirds asarām rakstīta? Kas ir tā Sapņu aka, kurā rast spēku, lai izturētu? Kādi ir viņi, paši aprūpējamie - Nagoldā, Kirherenbahā un Openvailerā? Kas Silvy liek atgriezties Marbahā un Markt Tašendorf? Jā, daudzviet atļauts cept kūkas. Tas dažādo ikdienu. Cauri visam vijas stīga - nerimstoša interese par vācu runas, izturēšanās un ēšanas kultūru.

Cilvēki lidostās un autoostās, atskatīdamies uz tuvajiem, iekāpj. Vai viņi vēl satiksies? Nu Laimas Muktupāvelas romānam ''Šampinjonu derība" (2002.) un Viļa Lācīša" Stroika ar skatu uz Londonu" (2010) piepulcējusies Lauras Priedes grāmata "Vienmēr atgriezties". Viņas skatījums par latviešu viesstrādniecēm Vācijā. Par pārbaudījumiem un piedzīvojumiem, kuros grūtākais - "atrast to saziņas punktu", kur sākas saruna ar cilvēku, kas dzīvo Savā Pasaulē.