Kas es būtu?
Kas būtu es, ja nezinātu sāpes,
Bez Tava atbalsta, kas roku cieši tver.
Bez saules rietiem rudi sārtiem,
Kur manas dvēsles atspulgs kvēl.
Kas būtu es, ja nezinātu ilgas,
Kā sadeg sirds, kas mīl, bet sāpēs cieš.
Bez kļavu lapām, kuras aiztek renēs,
Kaut gribas kliegt – vēl mirkli apstājiet!
Kas būtu es bez mīlestības sirdī, –
Kaut daļiņu no sevis citiem dot!
Tās asaras, kas aizplūst pusnakts zilgmē,
Ik rītu manai dvēslei veldzi dod.
Kas būtu es, ja nemīlētu dzīvi,
Kaut asas pļaukas cērt bez nožēlas.
Vai tas ir sods? Vai gribas tomēr redzēt,
Kā cilvēks viens var arī nastu nest?
/Agnese Ezerroze/