Jauno dzejnieku un rakstnieku valstība

Maitas putni zibošām acīm, Meklē sev upuri, ieknābt kam vēl. Kā melni kraukļi, kapsētā ķērcot, Ka pīšļu dēļ tikai dzīvot ir vērts. Dzīvības saule, radīšanas prieks, Maitas putniem tas jau ir liegts. Rokoties pīšļos un kritušo līķos, Jauna dzīvība liekas... Lasīt vairāk

Nelauz liepu atvasē, kad aug, Ļauj tai izaugt skaistai, šmaugai, Uzplaukt, ziedos bitēm sanēt, Reiz visiem gardu medu dot... Nelauz liepu, augs tā liela, Vējš viņas lapās kādreiz spēlēsies, Mīlētāji daudzkārt atnāks satikties, Zem viņas zariem skūpstīties. Nelauz... Lasīt vairāk

Viss dzīvē ir māņi, ilūzija liela, Ko kombinē tikai satrauktais prāts, Pārnesot prieku, laimi vai bēdas Uz jūtām, ko domājam - saka mums sirds. Sirds vien muskulis, tas pumpē asinis, Ļaujot dzīvībai pa vēnām plūst. Vēl jau ir psihe kā neredzams tauriņš, ... Lasīt vairāk

Ir saule un mēness, Un vienas tik debesis. Uz kurām ir zvaigznes, Kas nokritīs rīt. Zūd saule un mēness, Aiz mākoņu segas, Bet zvaigznes paliek, Tur sapņi dzimst. Ir mūžīgas debesis, Saule un mēness. Vien zvaigznes dzimst, Lai nokristu rīt... /Egils Dambis... Lasīt vairāk

Sirms laukakmens mana vakara loža, Dabas teātra pirmizrādē viesojoties, Teātrī, bez statistiem, suflieriem, dekorācijām, Viss ir īsts, vienreizējs, neatkārtojams. Kostīmi kā papildinājums dabas mūzikai, Vēja šalkās, putnu dziesmās, strauta urgās, Krāsu daudzveidībā,... Lasīt vairāk

Esmu ceļā - tik ļoti ilgi jau esmu ceļā, Kā svētceļojumā mūža garumā, Meklējot Tevi - neapjausto, Tik ļoti pazīstamo, vēl neatrasto, Dziļi sirdī tuvo, daļiņu no sirds reiz atrauto. Ceļš šis būs galā, ceļojums reiz beigsies Kad atradīšu Tevi sevī un sevi Tevī, Ceļš... Lasīt vairāk

Labu čaboņā gluži kā čuksti, Skan vārdi, ko nepateicu, Ko uzticēt varēju vējam, Bet kautrējos pašai tev teikt. Par mīlu bija šie vārdi, Par jūtām, kas piepilda mani. Par sajūtu, ieraugot tevi, Kad smaidot tu pretī man nāc. Es rakstīju smiltīs šos vārdus, ... Lasīt vairāk

Galvu jauc trakais pavasara vējš, Bet varbūt nelaikā uzsnidzis sniegs. Tāds apjukums galvā skatoties acīs, Kurās kā atvarā grimstu vēl es... Apjukums rodas ieraugot Tevi, Caur puteni baltu pretī kad nāc. Tad meloju sev - tas tikai ir vējš, Un aprīļa vidū uzsnidzis... Lasīt vairāk

Drīz jau kāds par ''eņģeli'' kļūs, Baltu spārnu tam vienīgi trūkst. Pats tik pareizs viņš ir un balts, Citus visus par grēcīgiem sauc. Ar prieku pamāca citus kā dzīvot, Ko viņiem darīt, un ko arī ne. Pats sev liekas tik varen gudrs, Ka baltu spārnu tam... Lasīt vairāk

Es atlaižu tevi un manī nav naida, Nav dusmu, nav sāpju un nožēlas nav. Izsmelta jūra un beidzies ir ceļš, Kas abus kopā vienoja mūs. Visam ir sākums, visam ir beigas, Izsmeltas attiecības arī reiz tiek. Karmiskos mezglus pāršķeļot pušu, Kaut kas ir miris... Lasīt vairāk